distābescens


adjective present participle II class

See the translation of this word



MASCULINE
SINGULAR
Nom.
distābescens
Gen.
distābescentis
Dat.
distābescenti
Acc.
distābescentem
Abl.
distābescens
Voc.
distābescenti
PLURAL
Nom.
distābescentes
Gen.
distābescentium
Dat.
distābescentibus
Acc.
distābescentes
Abl.
distābescentes
Voc.
distābescentibus
FEMININE
SINGULAR
Nom.
distābescens
Gen.
distābescentis
Dat.
distābescenti
Acc.
distābescentem
Abl.
distābescens
Voc.
distābescenti
PLURAL
Nom.
distābescentes
Gen.
distābescentium
Dat.
distābescentibus
Acc.
distābescentes
Abl.
distābescentes
Voc.
distābescentibus
NEUTER
SINGULAR
Nom.
distābescens
Gen.
distābescentis
Dat.
distābescenti
Acc.
distābescens
Abl.
distābescens
Voc.
distābescenti
PLURAL
Nom.
distābescentia
Gen.
distābescentium
Dat.
distābescentibus
Acc.
distābescentia
Abl.
distābescentia
Voc.
distābescentibus




Browse the dictionary

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z



{{ID:DISTABESCENS100}}
---CACHE---