MASCULINE
    SINGULAR
            Nom.
inprŏbātŏr
                Gen.
inprobatoris
                Dat.
inprobatori
                Acc.
inprobatorem
                Abl.
inprobatore
                Voc.
inprŏbātŏr
                PLURAL
            Nom.
inprobatores
                Gen.
inprobatorum
                Dat.
inprobatorĭbus
                Acc.
inprobatores
                Abl.
inprobatorĭbus
                Voc.
inprobatores
                inprŏbātŏr masc. noun  III decl.
---CACHE---
                
                Our sites
                - Dizionario italiano
 - Grammatica italiana
 - Verbi Italiani
 - Dizionario latino
 - Dizionario greco antico
 - Dizionario francese
 - Dizionario inglese
 - Dizionario tedesco
 - Dizionario spagnolo
 - Dizionario greco moderno
 - Dizionario piemontese
 
En français
                
                
                In english
                
                
                In Deutsch
                
                
                En español
                
                
                Em portugues
                
                
                По русски
                
                
                Στα ελληνικά
                
                
                Ën piemontèis
                
                Our mobile applications
                Android