MASCULINE
    SINGULAR
            Nom.
frustratŭs
                Gen.
frustratūs
                Dat.
frustratui
                Acc.
frustratum
                Abl.
frustratu
                Voc.
frustratŭs
                PLURAL
            Nom.
frustratūs
                Gen.
frustratŭum
                Dat.
frustratĭbus
                Acc.
frustratūs
                Abl.
frustratĭbus
                Voc.
frustratūs
                frustrātŭs masc. noun  IV decl.
---CACHE---
                
                Our sites
                - Dizionario italiano
 - Grammatica italiana
 - Verbi Italiani
 - Dizionario latino
 - Dizionario greco antico
 - Dizionario francese
 - Dizionario inglese
 - Dizionario tedesco
 - Dizionario spagnolo
 - Dizionario greco moderno
 - Dizionario piemontese
 
En français
                
                
                In english
                
                
                In Deutsch
                
                
                En español
                
                
                Em portugues
                
                
                По русски
                
                
                Στα ελληνικά
                
                
                Ën piemontèis
                
                Our mobile applications
                Android