MASCULINE
SINGULAR
Nom.
oblŏcūtŏr
Gen.
oblocutoris
Dat.
oblocutori
Acc.
oblocutorem
Abl.
oblocutore
Voc.
oblŏcūtŏr
PLURAL
Nom.
oblocutores
Gen.
oblocutorum
Dat.
oblocutorĭbus
Acc.
oblocutores
Abl.
oblocutorĭbus
Voc.
oblocutores
oblŏcūtŏr masc. noun III decl.
---CACHE---

Our sites
- Dizionario italiano
- Grammatica italiana
- Verbi Italiani
- Dizionario latino
- Dizionario greco antico
- Dizionario francese
- Dizionario inglese
- Dizionario tedesco
- Dizionario spagnolo
- Dizionario greco moderno
- Dizionario piemontese
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
Ën piemontèis
Our mobile applications
Android